"Vislielākās problēmas salā sagādā dzīvnieku barošana. Tiem dzīvniekiem, kas paraduši pusdienot ārā, piemēram, briežiem un Ungārijas stepju govīm, nav iespējams iedot sulīgo barību - dārzeņus un augļus, jo kā tos nober, tie momentā sasalst.
Dzīvniekiem diez ko nepatīk ēst sasalušas bietes un ābolus, tāpat ir ar putniem, kuri tiek baroti ārpusē. Tāpēc barošanu veicam telpās, jo tā ziemā ir jo īpaši svarīga. Ja dzīvnieks ir labi paēdis, viņš var izturēt ļoti zemas temperatūras," sarunā ar DELFI Izklaide skaidro zoodārza runasvīrs Ingmārs Līdaka.
Viņš mierina tos, kas satraukušies par dzīvnieciņiem, kuri savas dienas labprāt vada ārā - kamieļiem, vilkiem, briežiem un stepju govīm, jo lielie āra dzīvnieki māk pielāgoties skarbajiem laika apstākļiem un uzaudzējuši kārtīgu siltas vilnas kārtiņu. Pat ronis joprojām dzīvojas pa savu baseinu, kurā iekārtoti īpaši sūkņi, lai neaizsaltu.
"Galvenā dzīvnieku problēma ziemā nav aukstums, bet gan bads. Piemēram, pūcēm - sniega sega ir tik bieza, ka nav iespējams medīt pelītes, un putni novārgst no bada. Arī gotiņas, kuras pa ziemu dzīvo ārā, aukstajā laikā vajadzētu barot daudz dāsnāk, jo šādos laika apstākļos dzīvnieku ēstgriba var palielināties pat par 40 procentiem," stāsta Līdaka.
Tā kā šogad Latvijā bijis ļoti silts decembris un janvāra pirmā puse, dzīvnieki uzkrājuši tauciņus un lielo salu sagaida spēka pilni, bet tie zoodārza iemītnieki, kuri nav raduši pie lielā aukstuma, uz laiku pārvietojušies uz dzīvi telpās, piemēram, tā noticis ar huzārpērtiķiem, savukārt daudzi abinieki iekārtojušies speciālās mājiņās, kur izguļ ziemas miegu.
"Neatceros tādu gadu, kad aukstums būtu sagādājis kādas problēmas zoodārzā - visiem ir siltas mītnes, un pat tropu mājā viss ir kārtībā - tur ir 27 grādu temperatūra, un tā iemītnieki februārī īpaši gaida visus ciemos uz tropu mēneša pasākumiem," stāsta Līdaka.
Viņš atklāj, ka zoodārzs ziemā jo īpaši gaida apmeklētājus - sala dēļ cilvēki nenāk apciemot zvēriņus, tāpēc dažiem, īpaši lācim, ir garlaicīgi.
