"Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad šajā laikā cilvēku ir vairāk. Iepriekšējā sezona bija garāka, bet klusāka, vidējais cilvēku daudzums dienā bija mazāks. Savukārt tie divi gadi, kas bija pirms iepriekšējā gada, bija labi gadi," uzsver slēpošanas trases "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro.

Latvijā viena no cilvēku iecienītākajām ziemas nodarbēm ir slēpošana. Kalnu slēpošanas trases ir gandrīz katrā Latvijas novadā. Tās ir labiekārtotas, aprīkotas ar moderniem pacēlājiem un ar katru gadu progresē. Trasēs ir slēpošanas un snovošanas inventāra noma, ģērbtuves, kafejnīcas un naktsmītnes. Slēpošanas vai snovošanas iesācējiem ir pieejami instruktora pakalpojumi, piemēram, slēpošanas kompleksā "Žagarkalns" ir lielākā un pieredzējušākā profesionālā slēpošanas skola Latvijā. Ir ļoti svarīgi pareizi iemācīties slēpot! Instruktors var palīdzēt ātrāk apgūt pareizu un elegantu slēpošanas stilu, lai var justies droši un pārliecināti.

Atpūtas vietās tiek piedāvātas dažāda garuma un dažādu grūtības pakāpju trases gan iesācējiem, gan mierīgu nobraucienu mīļotājiem, gan arī pieredzējušiem slēpotājiem un snovotājiem. Var izmēģināt arī distanču slēpošanas trases. Savukārt trakulīgākajiem snovotājiem atsevišķās vietās ir arī snovparki ar īpašiem tramplīniem. Bet tie, kuriem šīs izklaides neiet pie sirds, jautri pavadīt dienu var ragaviņu kalniņā. Nobraucienu ir iespējams veikt ar dažādu veidu šļūcamajiem priekšmetiem – ragaviņām, plēvi, pannu, kameru vai kādu citu šļūcamrīku, kas nu kuram labāk patīk.

Latvijas slēpošanas trases iecienījuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu tūristi. "Riekstukalnā" ir bijuši gan spāņi, gan angļi, gan igauņi, gan arī ceļotāji no Krievijas, bet visvairāk braucot lietuvieši, piemēram, viena trešā daļa no atpūtas bāzes "Zviedru cepure" apmeklētājiem ir tieši no šīs kaimiņvalsts.

Kalnu īpašniekiem šī sezona nav bijusi no veiksmīgākajām. Siltā ziema negatīvi iespaidoja slēpošanas kalnu finansiālo stāvokli.

Atpūtas bāzes "Zviedru cepure" īpašnieks Edvīns Balodis pastāstīja, ka finansiāli šī sezona ir ļoti neizdevīga. Lielāko daļu ienākumu varot gūt tieši Ziemassvētku brīvdienās, bet tad trases vēl bijušas apmeklētājiem slēgtas.

"Slēpošanas trases atvērām 15. janvārī, bet pēc tam uznāca aukstums, un sakarā ar to ļoti maz cilvēku brauca slēpot," stāsta Balodis.

Šobrīd situācija ir uzlabojusies, bet laiks ir palicis maz, jo apmeklētāji katru gadu uz slēpošanas trasēm pārstājot braukt martā, parādoties pirmajām pavasara pazīmēm, jo tad liekas, ka nu jau ziema ir beigusies.