Diženi ražotāji
Lai nu ko, bet atkritumus ražot mēs mākam. Pērn Latvijā viens iedzīvotājs saražojis 331 kilogramu sadzīves atkritumu, kas gan ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, tā liecina Eurostat dati. Jautājums - kas ar šiem kilogramiem notiek tālāk? "Šķiroto atkritumu konteineriem jāatrodas 200-300 metrus no mājām, lai cilvēki būtu motivēti. Situācija Latvijā kopumā ir atšķirīga. Piemēram, Ziemeļvidzemes reģionā situācija ir tuvu ideālai - 10 baļļu sistēmā varētu dot 9,8 punktus. Rīgā es dotu atzīmi vien 3,5. Citviet konteineru ieviešanas process tā pa īstam tikai sākas, piemēram, Liepājā", stāsta Duhovska. Novērots, ka situācija kopumā ir labāka dažādu pilsētu jaunajos projektos - acīmredzot cilvēki ir vairāk atvērti jaunām idejām un ir labāka sadarbība ar namu apsaimniekotājiem, kas konkurences apstākļos spiesti uzklausīt iedzīvotāju vēlmes un ierosinājumus.
"Mēs atsevišķi liekam pet pudeles, stiklu, baterijas. Pārējais aiziet nešķirotājā miskastē. Pie mājas konteineru stiklam nemaz nav, pudeles izmetam, bet vismaz burciņas sakrājam un vedam uz laukiem. Zinu, ka ir konteineri stikliem un kartonam kaut kur tālāk aiz tā māju pudura, bet tik tālu iet neesmu gatava", izstiepusi roku loga virzienā stāsta Baiba. "Vēl mums nesen kāpņu telpā parādījās kaste žurnāliem un reklāmas bukletiem, skatos, ka visi cītīgi izmet daļu pastkastītes satura tur, mēs arī. Kas to tur nolicis, nav ne jausmas, bet tas ir labi darīts". Ģimene sevi nemaz neuzskata par īpaši zaļi domājošo, šķirošana vienkārši jau kļuvusi par normu. Atkritumu tiek saražots daudz - gadoties, ka jānes atkritumu maiss pat divas reizes dienā, tāpēc bija loģiski sākt sekot šim procesam.
Papīrs rodas kāpņu telpās
Tiešām - kāpņutelpā tieši blakus pastkastēm stāv kaste ar uzrakstu "Avīzēm, žurnāliem, reklāmas bukletiem, papīram". Tajā jau sasviests žūksnis tik kaitinošās "piespiedu literatūras" - atlaižu un cenu bukletu. "Jā, tas papīrs reāli rodas kāpņutelpās. Lai dotu papīram otro dzīvi, mūsu uzņēmums izvieto īpašas kastes gan birojos, gan daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās. Bieži pat neskartie reklāmas bukleti veido lielāko papīra atkritumu daļu. Bieži redzams, ka reklāmu iznēsātāji pat nepūlas izdalīt bukletus pa pastkastēm, tie nereti ir sakrauti kaudzēs turpat uz grīdas vai radiatoriem un tad ir labāk, ja kāds to visu savāc", stāsta uzņēmuma "Eko Riga" Pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Kristīna Tamuža.
Viss notiek bez maksas. Ir gan nosacījums gribētājiem - uzņēmums izvieto bezmaksas kartona kastes papīram iekštelpās vietās, kur pie mājām netālu atrodas uzņēmuma zilie konteineri kartona savākšanai. Kad kāpņutelpā kaste pilna, sētnieks aiznes to līdz zilajam konteineram un izber tur. "Tas tāpēc, lai saglabātos šī zaļā ideja. Šādā gadījumā nav jābrauc lielajai mašīnai pēc šīm salīdzinoši nelielajām kastēm, jo tad tas vairs nebūtu ne ekoloģiski, ne zaļi. Tas būtu tā - "dļa galočki", stāsta "Eko Riga" pārstāve.
Ko darīt?
"Ja man būtu blakus arī konteiners stikliem, es noteiktu šķirotu. Citreiz ir tik daudz stikla pudeļu! Bet konteineriem ir jābūt tuvāk, šis ir aizņemtu cilvēku laiks. Arī visu mūsu papīru nevaru mest koplietošanas kāpņutelpas papīru kastē pie pastkastēm, bet papīram un kartonam paredzētais lielais konteiners man ir par tālu, līdz ar to daļa mūsu papīra tomēr nonāk nešķirotajos atkritumos", uzsver Baiba Dreimane.
Darbs pie tā, lai iedzīvotājiem ceļš līdz konteineriem nebūtu "par tālu", turpinās visā Latvijā. "Zaļā Punkta" pārstāve uzsver, kaut arī iespējas dažādās pilsētās ir dažādas, nevarētu teikt, ka tiem, kas patiesi vēlas šķirot, tas nebūtu iespējams, varbūt vienīgi būs jāpieliek lielākas pūles. Uzņēmums "Zaļais Punkts" aicina cilvēkus uzzināt atkritumu konteineru atrašanās vietas un pievērsties šķirošanai - jaunāko informāciju par konteineru atrašanās vietu ir iespējams uzzināt no vietējā atkritumu apsaimniekotāja, kā arī savā pašvaldībā. Atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji šķirošanas konteineru adreses ir publicējuši savā mājaslapā (piemēram, L&T Rīgā).
