Labi garšo, lētāk maksā
Ne katram Latvijā ir savs zemes pleķītis un dārziņš, ja šāds zemes pleķītis ir - ne katram ir arī vēlme pašam dārziņā rosīties. Jūrmalnieki Krauzes sevi sauc par pilsētniekiem, lauku īpašumu viņiem nav, toties ir vēlme lietot uzturā bioloģiski audzētu pārtiku, tāpēc viņi šovasar iesaistījās akcijā "Audzēsim kopā". Vasaras sākumā viņi izrēķināja, cik un kādus dārzeņus divām ģimenēm vajadzēs un iemaksāja simbolisku sēklas naudu. Uzņēmums ''Dabas Dobe" gādāja par to, lai viss vajadzīgais taptu iestādīts bioloģiskajā saimniecībā "Avotiņi" Tirzā, Gulbenes novadā, kopts un aprūpēts kā jau tas bioloģiski audzētai pārtikai pienākas - bez pesticīdiem, minerālmēsliem.
Visu vasaru akcijas dalībniekiem bija iespēja sekot dārzeņu augšanai "Dabas Dobes" blogā, audzētāji tika gaidīti arī ciemos pašā saimniecībā. Rudenī visi iesaistītie saņēma savu ražu ar 30 % atlaidi. "Saņēmām garšīgus, tīrus, kvalitatīvus dārzeņus, turklāt lētāk", sajūsmā, ka saņēmusies šādai akcijai, ir Ramona Krauze, kas pēc izglītības ir biologs. "Man kā biologam ir pilnīgi skaidrs, kāpēc ir jāēd bioloģiski audzēta pārtika. Turklāt - mums ir pašiem savs pagrabs, kurā izaudzēto tagad uzglabājam", stāsta Ramona.
Strādā citi, ēdu es
"Ja cilvēkam pašam nav kur uzglabāt - iespējams izmantot mūsu pagrabu", stāsta uzņēmuma vadītāja. Tad izaudzēto pieved klāt pa daļām. Dārzeņu audzēšana šādā veidā kaulus nevienam pasūtītājam nelauž, šovasar šādā veidā izaudzētas pirmās trīs tonnas dārzeņu, kas bioloģiskai saimniecībai ir pietiekami liels apjoms. Idejas autori domā nākamo akciju izsludināt jau ātrāk pavasarī, lai cilvēkiem ir laiks apdomāt, izrēķināt vajadzīgo un pieteikties.
"Šovasar mēs piedāvājām izaudzēt pilsētniekiem kartupeļus, burkānus, bietes, sīpolus, ķiplokus. Tā kā cilvēkiem ideja patika, domājam uzsākt sarunas ar vairākiem jauniem bioloģiskajiem zemniekiem un paplašināt dārzeņu klāstu - domājam par rāceņiem, selerijām un citiem dārzeņiem. Ir arī ideja par gaļas piedāvāšanu - piemēram, piedāvāt nobarot zosi uz Mārtiņiem, bet ideja par gaļu pagaidām vēl ir tikai ideja", stāsta Brizga-Kalniņa.
Iestādīt un kaplēt dārzeņus no attāluma šovasar izvēlējušās lielākoties ģimenes - cilvēki ar bērniem, kuriem interesē ekoloģiski tīra pārtika un kuri prognozē nākotni, veido uzkrājumus ziemai un vispār seko tam, ko liek vēderā. Tā kā zaļā dzīvesveida idejas kļūst arvien populārākas, uzņēmums domā kā attālināto dārzeņu audzēšanu padarīt interaktīvāku un cilvēkiem interesantāku. "Iespējams, tās būs webkameras, iespējams, kas cits. Katrā ziņā - aicināsim cilvēkus atbraukt jau uz stādīšanas laiku", stāsta uzņēmuma vadītāja. Tā kā pakalpojums tomēr paredz attālinātu piedalīšanos, atbraucēji (ja tādi būs) varēs uz rosīšanos vagās tikai noskatīties, bet kas gan var būt labāks par to - kā vērot citus strādājam un rudenī ēst bioloģiski izaudzētus dārzeņus?!
