"Dutch Design Week" norisinās no 22. līdz 30. novembrim, un ik gadus šo pasākumu apmeklē aptuveni 50 000 cilvēku - galvenokārt dizaina, modes un interjera speciālisti, no kuriem daudzi šīs izstādes laikā izraugās sadarbības partnerus kopējiem projektiem.
Germans ir beidzis Eindhovenas dizaina akadēmiju, specializējoties mēbeļu un interjera jomā, kā arī jau vairākus gadus darbojas grafiskajā dizainā. Viņš stāsta par savu darbu "Isometric Mirrors": "Mani jau sen saistīja optisko ilūziju tēmas, vēlējos izveidot vienkāršu interjera objektu ar kādu negaidītības elementu. Pirms darba veidošanas daudz eksperimentēju, līdz nonācu pie idejas par izometriskajām projekcijām - pie metodes, ar kuras palīdzību trīsdimensiju objekti tiek attēloti divdimensiju plaknē.
Rezultātā ovāls spogulis, ko aptver koka sloksne, līdzinās caurumam sienā. Trīs šādi spoguļi vienuviet pastiprina maldu un ilūziju sajūtu; parasti raugāmies spogulī, lai tur ieraudzītu realitāti, bet manis veidotais dizaina objekts uzdod jautājumu - ko mūsu uztvere uzskata par īstu?"
Germans uzsver, ka šī darba dizainiskais pluss - tas iederētos jebkura stila interjerā. Turklāt atkarībā no telpas, ko spoguļvirsmas reflektē, objektam ir ir bezgalīgi daudz vizuālo variāciju. Katrs no spoguļiem ir grozāms, tādēļ ar tiem ne vien var panākt dažādus vizuālos efektus, bet tie izmantojami arī kā visparastākie sadzīves spoguļi.
Pasaules trendi un pārejošas aktualitātes
Mākslinieks ir ļoti apmierināts ar nesen pabeigtajām studijām Eindhovenas dizaina akadēmijā - viņaprāt, pat ļoti talantīgiem dizaineriem ir nepieciešamas praktiskas zināšanas par to, kā sevi promotēt biznesa vidē, kādas iespējas paver dažādi materiālu tipi un tehnikas un kā pašam visdāžādākos objektus ne tikai projektēt, bet arī pagatavot paša rokām. Tāpat arī, strādājot pie mēbeļu un interjera dizaina, ļoti svarīgi esot izprast cilvēku vajadzības. "Mācību vielas pamatā ir izpratne par to, kā cilvēki dzīvo un kā viņus ietekmē telpa. Labam dizaineram ir vajadzīgas zināšanas gan par materiāliem, gan arī telpas izjūta un cilvēku izprate. No "plika" talanta šādas zināšanas neradīsies," uzskata Germans.
Galvenais dizaina subjekts ir cilvēks un cilvēka komforts - tā arī ir galvenā dizaina funkcija, mākslinieks ir pārliecināts. Tas ir atbildīgs darbs. Taču cilvēku vajadzības nav grūti uzminēt, jo ļaudīm visā pasaulē ir tās ir līdzīgas - siltums, ērtība, drošība." Protams, ir arī modes tendences, kas regulāri mainās: "Pēdējo gadu pamanāmākais notikums kā dizainā, tā citās dzīves un mākslas sfērās - tā ir orientēšanās uz ilgtspējību. Jēdziens ietver ekoloģiskus risinājumus, saprātīgu resursu lietošanu, taupību. Dauzās kultūrās aktualizējusies atgriešanās pie savām saknēm, tradīcijām un identitātes meklējumiem. Šīs tendences novērojamas it visur - sākot ar "slow food" popularitāti gastronomijā, beidzot ar audumu ražošanas tehnoloģijām." Lielā mērā šo virzību ietekmējusi pasaules ekonomiskā krīze - vienubrīd arī dizaina pasaule nopietni sasvārstījusies, jo daudzi vairs nevarēja atļauties maksāt par dizainu. Arvien vairāk tika piedāvāti pārdomāti risinājumi, kas uzlabo cilvēku dzīvi un risina viņu sadzīves problēmas, kā arī sāka izvēlēties pieticīgākus ražošanas veidus un izejmateriālus," dizainers skaidro.
Protams, paralēli šīm vērtībām, kas ekspertus saista jau kādu laiku, ik gadu nomainās aktuālākās krāsas un materiāli. Viņš novērojis, ka svarīgākās tendences Latvijas dizaina pasauli sasniedz aptuveni ar nokavēšanos: "Tirgus šeit ir ļoti šaurs, niša ir maza, un dizains tikai tagad sāk attīstīties profesionālā līmenī - es ceru, ka parādīsies arvien vairāk cilvēku, kas domā par pasaules trendiem, nevis cenšas noķert kādas atsevišķas aktualitātes. Kā minēju, visā pasaulē cilvēkus nodarbina līdzīgas problēmas - lai arī krīzes sekas dažādās valstīs atšķīrās, no šī notikuma izrietēja līdzīgas pārdomas atšķirīgās valstīs."
Arī Holandē tirgus esot diezgan mazs - vismaz, ja salīdzina ar tādām dizaina "rūpnīcām" kā Itālija vai Francija. Taču Nīderlandē šis šķietamais trūkums kļuvis par priekšrocību - ļoti daudzi vietējie dizaineri tur piedāvā unikālus priekšmetus. Līdz ar to katrs dizaina tirgus dalībnieks ir īpašs, un vietas pietiek visiem, atšķirībā no minētajām lielvalstīm, kur dizains vairāk tiekot ražots rūpnieciski. Nelielais tirgus esot viens no iemesliem, kāpēc Holandes dizains ir tik īpašs un pazīstams. Nīderlandē daudzos mājokļos esot sastopamas "dizainīgas" mēbeles, jo gadu gaitā vietējo dizaineru panākumi ir attīstījuši šādu vērtību sistēmu. Germans salīdzina: "Dzīvesveids [Nīderlandē] tomēr atšķiras no Latvijā ierastā. Latvijā daudzi līdz ar autovadītāja tiesību iegūšanu 18 gadu vecumā pērk dārgas mašīnas, bet tur cilvēki vairāk domā par mājokļa iekārtošanu. Atšķirība ir ne tikai ienākumos, bet arī prioritātēs."
Pasaulē netrūkst krēslu
Eindhovenas dizaina akadēmija esot pazīstama ar tās studentu konceptuālo pieeju darbiem: "Šis reizē ir vienkārši spogulis, bet vienlaikus tajā ir arī "tvists" - viss ir normāli, bet viena detaļa maina visa produkta būtību. Tā ir kļuvusi arī par manu pieeju dizainam. Taču katram dizaineram ir sava darba maniere, atšķiras arī tas, ko viņi ar darbiem grib pateikt," saka Germans. Galvenā skolas priekšrocība esot tā, ka pedagogi tikai palīdz studentam attīstīt savu rokrakstu, nevis stāsta, kā visiem būtu jāstrādā. "Tā drīzāk ir mākslas skola, jo mācību metodes neasociējas ar maniem agrākajiem priekšstatiem par akadēmisko izglītību," spriež dizainers. Vēl kāds pozitiīvs aspekts - neatkarīgi no izvēlētā virziena, topošie mākslinieki studiju laikā apgūst it visus dizaina virzienus. Pabeidzot skolu, vienlīdz labi var iet strādāt mēbeļu dizainā, sadarboties ar arhitektiem, veikt konceptuālā dizaina pētījumus vai vienkārši radīt mākslas darbus. "Es, piemēram, Parīzē izgāju praksi interjera un mēbeļu dizainā, bet paralēli strādāju par grafisko dizaineru - veidoju "Veto Magazine" dizainu," viņš stāsta.
Turpinot spriest par mākslinieku rokrakstu, Germans uzsver, ka viņš pats savos darbos atsakoties no visa liekā - no tā dēvētajām dekorācijām: "Tas ir slānis, kas var piešķirt kādu papildvērtību, bet man tas traucē, jo tas nepastiprina pamatideju. Pats savos darbos esmu par tīrību dizainā, bet nenoliedzu arī projektus, kur šādas dekorācijas tiek izmantotas."
Īpaši ieinteresēts Germans esot mēbeļu un interjera funkciju izprašanā; vēl kāds no viņa veiktajiem projektiem ietver mēbeles, kas radītas nosacītai bunkura videi - telpai, kurā kādu laiku būtu jāsadzīvo visdažādākajiem cilvēkiem. "Veicu izpēti, lai saprastu, kā mēbeles var pildīt barjeru funkciju un norobežot privāto telpu. Protams, šobrīd bunkuri tiešā nozīmē nav aktuāli, un visas manis projektētās mēbeles izmantojamas arī ikdienas dzīvē. Galvenais, ko, strādājot pie šī projekta, vēlējos noskaidrot - kā ar mēbeļu palīdzību ļaudis var izveidot un norobežot savu telpu," stāsta dizainers.
Viņu interesē arī telpas konteksts, jo ikviena mēbele esot jāskata attiecīgajā vidē: "Mūsdienās aizvien svarīgāks ir konteksts, nevis pats priekšmets. Jāsaprot, kur priekšmets atradīsies un kā to lietos. Nevar ienest istabā smuku krēslu vai dīvānu un to uzskatīt par interjeru. Svarīgi ir iepriekš saprast telpu un vēlamo rezultātu, tikai tad tai apkārt sākot "būvēt" mēbeles." Arī tīri sadzīviski tā varot novērst daudzas nepilnības, ar ko nav tikuši galā arhitekti.
Jebkurai mēbelei ir sava pamatfunkcija, bet dizaineri cenšas nemitīgi piešķirt jaunus risinājumus un papildu ērtības. Germans saka: "Varbūt pasaulē pietiktu ar viena vienīga tipa krēslu. Nav tā, ka pasaulē pietrūktu krēslu, tomēr dizaineri nemitīgi tos dizainē no jauna."
