Saule

Šogad sinoptiķi sola pārpārēm saules un karstu vasaru. Jau pirmajās brīvlaika nedēļās tika saņemtas pirmās ziņās par cietušajiem no saules dūriena. Zīdaiņi un bērni ir riska grupā, kurus pārlieka uzturēšanās saulē skar visnopietnāk.

"Premium Medical" neiroloģe Santa Ašmane skaidro: "Saules dūriens - heat stroke, kas tulkojot labāk atspoguļo būtību - karstuma insults. Mūsu ķermenī ir siltuma apmaiņas regulējoši mehānismi pārsvarā ar izstarošanu caur ādu vai izdalīšanos ar sviedriem. Bērnam ilgstoši atrodoties saulē, kam raksturīgs pastiprināts karstums , pastiprināts mitrums, ķermenis var nespēt regulēt sakaršanu un ķermeņa temperatūra paaugstinās dažreiz pat līdz 40-41 °C. Papildus risku radošs faktors saules dūrienam ir arī dehidratācija, kad samazinās svīšanas regulācija."

Pēc ārstes pieredzes, vissvarīgākais nosacījums, sekot, lai pastāvīgi tiek uzturēts nepieciešamais šķidruma daudzums organismā, regulāri dodot bērnam padzerties ūdeni , kā arī noder dažādi dzērieni, kas satur glikozi, nātriju un kāliju.
Bērna apģērbam jābūt vieglam un brīvam, vēlams no dabīgiem materiāliem, kā arī noteikti jāseko, lai bērna galvu segtu gaiša galvassega - lakatiņš vai cepurīte.

Ja ir novērojami tādi simptomi, kā slikta dūša, vemšana, vājums, reibonis, galvassāpes, muskuļu krampji, sāpes, smagākos gadījumos arī paaugstināta temperatūra, sviedru iztrūkums, sarkana, karsta vai pietvīkusi āda, ātrs pulss, elpošanas grūtības, halucinācijas un uzvedības traucējumi, tad neiroloģe S. Ašmane iesaka rīkoties sekojoši:

  • Cietušo nogādāt ēnā , vēsā vietā, novilkt drēbes, apliet ar vēsu ūdeni ādu. Var vēdināt ar aukstā ūdenī samitrinātu drēbes gabalu. Ja ir iespēja, padusēs un cirkšņos likt paciņas ar ledu.
  • Sekot līdzi ķermeņa temperatūrai, līdz tā nokrītas zemāk par 38.8°C.
  • Sazināties ar ātro palīdzību vai ģimenes ārstu

Pārtika

Dodoties atpūtā pie jūras, pārgājienos, piknikā vai uz dažādiem masu pasākumiem, bērniem tiek dota līdzi pārtika. Tomēr piepildot pārtikas kārbiņas, būtu īpaša uzmanība jāpievērš produktiem, ko iesaiņojam bērnam līdzi. Ģimenes ārste Rita Dārziņa brīdina: "Lai pasargātu savu bērnu no dažādām zarnu infekcijām, piemēram, salmonelozes, A hepatīta, jāizvairās no šādu pārtikas produktu ilgstošas uzglabāšanas siltumā un lietošanas: piena, gaļas, zivju izstrādājumiem, produktiem, kas satur majonēzi un krējumu. Ieteicams izrunāt ar bērnu arī par dažādu konditorejas izstrādājumu, kas pildīti ar krēmu vai gaļas pildījumu, iegādi, ko noteikti nevajadzētu darīt pie dažādiem nezināmiem ielu tirgoņiem. "

Tāpat ārste iesaka, vienmēr bērna somā ielikt kādu ūdens pudelīti, ko bērns varētu izmantot, lai noskalotu kāroto augli vai ogas.

Ja tomēr notikusi saindēšanās ar pārtiku, kam raksturīga bieža vēdera izeja (ūdeņaina, gļotaina), atkārtota vemšana, nepieciešams griezties pie ārsta, lai lemtu par ārstēšanās taktiku.

Kukaiņi

Šī vasara raksturīga ar odu uzbrukumu, odu kodumi bērniem izraisa pat alerģisku reakciju, apsārtumus un cietas pumpas. Ģimenes ārste Rita Dārziņa kā labāko līdzekli pret odu kodumiem uzskata briljantzaļā šķīdumu, bet, ja vecāki nevēlas izrotāt savu bērnu ar zaļiem raibumiņiem, var lietot arī dažādus citus aptiekās pieejamus pretniezes līdzekļus.

Atpūšoties mežos un pļavās, bieži arī bites sagādā bērniem nepatīkamus pārdzīvojumus. R. Dārziņa iesaka, ka pirmkārt būtu vēlams pārbaudīt, vai koduma vietā nav palicis dzelonis un koduma vietu atvēsināt. Ja koduma vietā radusies izteikta tūska vai vispārēja reakcija (smakšana, drudzis, nātrene u.c.), nekavējoties griezties pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem.

Ja bērnam iekodusi ērce, to jāizņem uzmanīgi, nesaspiežot. Aptiekā ir nopērkama speciāli šim nolūkam paredzēta pincetīte. Koduma vietu jānodezinficē. Bet, ja nav pārliecības, ka ērci iespējams izņemt pašu spēkiem, jāuztic to izdarīt mediķiem.

Protams, laicīgi domājot par bērnu drošību, jau pavasarī būtu jāveic bērnu potēšana pret ērču encefalītu un, dodoties pie dabas, jālieto aptiekās nopērkamos pretodu un pretērču līdzekļus.

Traumas

Kur bērnu aktivitātes, tur nenovēršami iespējamas dažādas traumas, tai skaitā brūces, nobrāzumi un noberzumi. Ģimenes ārste R. Dārziņa iesaka brūces un nobrāzumus sākotnēji apstrādāt ar ūdeņraža pārskābi vai furacilīna šķīdumu. Pēc tam brūces apstrādāt ar briljantzaļo vai jodu saturošiem līdzekļiem (šķīdumu, ziedi vai gēlu). Pēc pirmreizējās apstrādes vēlams tās pārsiet ar sterilu pārsēju, nekādā gadījumā uz traumētās vietas neliekot un neatstājot vati.

Vecāki bieži pieļauj kļūdu, nobrāzumiem uzlīmējot gaisu necaurlaidīgu plāksteri, kas kavē tā dzīšanu, tāpēc ārste iesaka, nobrāzumam vislabāk ļaut sadzīt, to nepārsienot.

Vasarā bērni bieži sūdzas par noberztām kājām, kas rodas valkājot nepiemērotus apavus, vai valkājot apavus plikās kājās, nevelkot zeķītes. Noberzuma vietas nepieciešams dezinficēt, kā arī lietot speciāli noberzumiem paredzētus plāksterus, kas pieejami aptiekā un nodrošinās noberzumu ātrāku sadzīšanu un saudzīgu aizsardzību.

Ūdens

Kā gan vasara bez peldēšanas. Parasti bērnam prieki par šo iespēju ir tik lieli, ka viņš bez liekas kavēšanās metas ūdenī. Jārēķinās ar to, ka strauja temperatūras maiņa var izraisīt aukstuma krampjus ( visbiežāk kājās), tāpēc vecāku uzdevums ir sekot, lai bērns pie ūdens pierod pakāpeniski, vispirms samērcējot kājiņas, tad ar ūdeni norīvējot visu ķermenīti. Ja tomēr aukstuma krampji radušies, ārste R. Dārziņa iesaka pārtraukt peldi un savilkto muskuli vai pēdu, uzmanīgi masējot un iestiepjot, atslābināt.