Vēsture
Lupatu tehnika (pečvorks, kvilts) - tā ir lieliska cilvēka izdomas ilustrācija. Daudzās valstīs lupatu šūšanas tehnika radusies vairāk nabadzības dēļ. Agrāk cilvēki apģērbu valkāja ilgi, to bieži nācās lāpīt, bet pēc tam pāršūt mazākajiem ģimenes locekļiem. Tāpēc katra lupatiņa, kas bija kaut jelkam derīga, tika likta lietā. Tomēr ne vienmēr lupatu tehnika bijusi sinonīms nabadzībai. Piemēram, Japānā kvilti radīti, īstenojot daudzkārtainības ideju: kimono, uzšūti no daudzām auduma kārtām, spēja pasargāt ne tikai no aukstuma, bet arī no bultām un zobena cirtieniem.
Anglija
Lupatiņu rokdarbi kā pastāvīgs dekoratīvi lietišķās mākslas veids radies Anglijā XVII gadsimta beigās-XVIII gadsimta sākumā. Tas bija saistīts ne jau ar nabadzību, bet gan ar... kontrabandu. Lai uzlabotu audumu noietu, kas tika ražotas pašā Lielbritānijā, valsts varas pārstāvji aizliedza importētā katūna pārdošanu (to ieveda no britu kolonijām, pārsvarā no Indijas). Indijas katūns kļuva par kontrabandu, kas noveda pie tā dārdzības un deficīta. Šā auduma pārpalikumus nemeta laukā, bet rūpīgi glabāja un izmantoja lupatu segām un panno. Anglijā šī tehnika vēl arvien ir ļoti populāra. Britu kvilta guru 73 gadus vecais mākslinieks Kafe Fasets jau laidis klajā vairāk nekā 30 grāmatu, viņš ir arī vairāku televīzijas raidījumu vadītājs. 1988. gadā viņš kļuva par pirmo audumu dizaineru, kas organizējis izstādi Londonas Viktorijas un Alberta muzejā. Kopš tā laika viņš ar saviem darbiem apceļo pasauli.
ASV
Pečvorka tehnikas rašanās vērojama valstīs, kurās mīt daudz ieceļotāju, tāpēc ASV šis rokdarbu veids ir pat nacionālais lepnums. Piemēram, ar pečvorku aizrāvusies Līsa Veršbova, bijušā ASV vēstnieka Krievijā dzīvesbiedre. Kad laulātais pāris dzīvoja Maskavā, Līsa viņu rezidences sienas izrotāja ar panno, ko bija darinājusi no lupatiņām.
Bet visvairāk Amerikā ir pazīstami Amišu sektas lupatiņu darinājumi. Pirms 200 gadiem šie cilvēki uz dzīvi Amerikā un Kanādā bija pārcēlušies no Vācijas un Šveices, jo tur savas ticības dēļ tika vajāti. Šīs sektas pārstāvji līdz pat šim laikam neatzīst tehnikas progresu un dzīvo, kā savulaik dzīvojuši viņu senči. Amiši ir noslēgta sabiedrība, un tieši šā iemesla dēļ sektas sievietēm lupatiņu segas gandrīz vai ir vienīgā iespēja pašizteikties un uzturēt sakarus ar ārpasauli.
Tendence
2010. gada martā Londonas Viktorijas un Alberta muzejā notika kārtējā lupatu segu izstāde. Tajā bija izstādīti daudzi unikāli vēsturiski paraugi, tomēr visvairāk publiku pārsteigusi mūsdienu britu panku mākslinieces Treisijas Eminas darinājums. Šis panno, kura nosaukums ir Hotel International, atgādina kolāžu un vēsta par pašiem svarīgākajiem autores dzīves brīžiem: par tikšanos un šķiršanos, par prieku un ilgām, par iemīļotām viesnīcām un valstīm.
Pēdējā laikā pečvorka tehnika sākusi parādīties arī apģērba dizaineru darinājumos.
Pilnu rakstu un fotogrāfijas skatiet žurnāla L'officiel aprīļa numurā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
