Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (V) pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka viņa vadītā komisija jau tuvākajā laikā varētu izskatīt visus LĀB ierosinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt bargākus sodus alkoholisma apkarošanai.

Viņaprāt, varētu paaugstināt sodu gan pārdevējiem, gan īpašniekiem par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Šobrīd likums pārdevējam paredz sodu no 200 līdz 250 latiem, bet par atkārtotu šādu pārkāpumu no 250 līdz 500 latiem. Savukārt juridiskajām personām sods ir no 500 līdz 1000 latu un atkārtotā pārkāpuma gadījumā no 2000 – 5000 latu.

LĀB prezidents Pēteris Apinis sēdē arī rosināja par atkārtotu alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem piemērot pārdevējiem pat administratīvo arestu, bet Latkovskis gan bija atturīgs, vai atbalstāma būtu arī šī iniciatīva. LĀB rosināja arī sodīt "starpniekus", kas iegādājas alkoholu un nodod to nepilngadīgajiem, kā arī paredzēt sodus par bērnu piedzirdīšanu.

Vairāk nekā divu stundu ilgajā komisijas sēdē piedalījās vairāki profesionāļi, tai skaitā bērnu ārsti, kas ikdienā saskaras ar alkohola lietošanas izraisītajām problēmām. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pietrīs Kļava pastāstīja par gadījumu, kad 15 gadus veca meitene nomirusi pēc divu "krutkas" glāžu iedzeršanas, un par 11 gadus vecu zēnu, kurš bezsamaņā atrasts mežā 3,8 promiļu reibumā, un pēc tam kļuvis par invalīdu uz mūžu.

Kļava arī atzina, ka tieši inteliģento vecāku bērni ir tie, kas nemāk lietot alkoholu un viņiem gadās nonākt komā, jo "ielu bērni to [iedzeršanu] māk".

Pret vairākiem priekšlikumiem, tai skaitā vecuma celšanu iebilda Latvijas Alus darītāju savienības vadītājs Pēteris Liniņš, norādot, ka jau šobrīd policija nespēj izkontrolēt alkohola pārdošanas ierobežojumu, bet, ja palielinās minimālo vecumu, no kura drīkst iegādāties alkoholu, kontrolēt to būs vēl grūtāk. Viņaprāt, daudzi priekšlikumi nesasniegtu mērķi un tikai apgrūtinātu ražotājus, kas šobrīd ir sociāli atbildīgi un piedalās dažādās kampaņās, skolās stāstot par alkohola atkarības draudiem.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka pamatproblēma ir nelegālais alkohols - gan tā pieejamība, jo "točkās" nevienam pases neprasa, gan arī kvalitātes dēļ - tāpēc aktīvāk būtu jāapkaro tas.

Sēdē arī izskanēja, ka iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvalde pati pārbaudīja alkohola tirdzniecības ierobežojumu ievērošanu un nesaņēma informāciju no policijas par konstatētajiem gadījumiem, kad alkoholu tirgo nepilngadīgajiem, taču šobrīd sistēma ir sakārtota un tāpēc jau pēc pirmā pārkāpuma uzņēmuma pārstāvis aicināts uz pārrunām un pēc otrās reizes alkohola tirdzniecības licence tiekot atņemta.

Latkovskis pēc sēdes pastāstīja, ka Ārstu biedrība piedāvā piemēram, paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, taču viņaprāt, to Aizsardzības komisija nevar atbalstīt, jo tas nozīmētu kontrabandas apjomu pieaugumu.

Viņš arī pauda pārliecību, ka policijai mazapdzīvotās vietās būtu jāievieš prēmēšanas sistēma iecirkņu inspektoriem, krietni atalgojot katras "točkas" aizvēršanu. Latkovskis piekrita vairākkārt sēdē izskanējušajam viedoklim, ka nav normāla situācija, ka kādā ciemā to, kur ir "točka", zina visi, izņemot policistu.

Sēdes laikā Apinis arī vairākkārt uzsvēra, ka būtu nepieciešama veselības mācība 11. un 12.klasē, kad skolēni ir potenciālie nākamie vecāki, lai viņi apzinātos alkohola un tabakas postošo ietekmi uz viņu nākamiem bērniem.

Tāpat Apinis vairākkārt uzsvēra - "ja mums izdosies līdz 20 – 21 gadam neļaut jauniešiem dzert, viņi nekļūs par alkoholiķiem".