Norūdīšanās
Par imunitātes stiprināšanu ar dažādām rūdīšanās metodēm pirmo reizi rakstīja vācu zinātnieks Džons Georgs Kruenics (Johann Georg Kruenitz) jau 18. gadsimtā. Viņš uzskatīja, ka cilvēka organismam ir jāsaskaras ar dažādiem vides apstākļiem, lai tas kļūtu stiprs un slimības gadījumā labāk spētu tai pretoties. Arī mūsdienās šis viedoklis nav mainījies, jo dzīvojam ļoti komfortablā un siltā vidē - mājās un bērnudārzos aukstajos gadalaikos ir centrālapkure, mašīnās sildītāji utt., tādēļ nākas īpaši piedomāt par veselīgu atrašanos mainīgas temperatūras apstākļos, lai bērna organisms izstrādātu pielāgošanās reakcijas. Rūdīšanās ir jāsāk vasarā, tomēr arī ziemā nav par vēlu izmantot dažus principus vispārējās veselības uzlabošanai un imunitātes stiprināšanai.

1) Regulāras pastaigas svaigā gaisā
Tiek uzskatīts, ka ikvienam, arī mazajam, kurš stabili staigā, katru dienu vajadzētu nostaigāt 40 minūtes kājām. Pirmkārt, tā ir fiziskā aktivitāte. Otrkārt, svaigais gaiss labvēlīgi iedarbojas uz imūnsistēmu. Tā rezultātā organismā aktivējas šūnas, kas nepieciešamas, lai cīnītos ar vīrusiem.

2) Kontrasta procedūra - pirts
Ir izpētīts, ka cilvēki, kuri regulāri iet pirtī, slimo ar saaukstēšanās slimībām divas reizes retāk kā pārējie. Karsta un auksta kontrasts trenē organisma pielāgošanās reakcijas apkārtējās vides temperatūras izmaiņām, kas noder ziemā, kad bieži nākas nejauši nonākt pazeminātas temperatūras apstākļos. Uzskata, ka pirtis ir piemērotas bērniem pēc gada vecuma, bet ja mamma regulāri iet pirtī, tad savu mazuli šādi var sākt rūdīt jau agrāk.

3) Atbilstošs apģērbs
Ja bērnu grib kaut cik norūdīt, viņu nevajag tuntulēt, segt segās un vilkt bērnam biezas cepures ar ausīm mazā vējā. Mazais ir atbilstoši jāapģērbj arī istabā, piemēram, mājās jāļauj staigāt plikām kājām - arī rudenī un ziemā, jo istabas gaisa temperatūra šajā sezonā ir līdzīga kā vasarā ārā. Tāpat nav nepieciešams vilkt biezas jakas un bikses ne iekštelpās, ne arī ārā, ja gaiss ir pietiekami silts. Bieži vien ir tā - jo mazais plānāk tiek ģērbts, jo viņš ir izturīgāks pret neparedzētiem laikapstākļiem.

Sargājiet bērnu no atrašanās cigarešu dūmu ietekmē!
Bērni, kuri ir pasīvie smēķētāji, slimo ar saaukstēšanās slimībām biežāk un smagāk kā pārējie. Cigarešu dūmi paralizē sīkos matiņus, kas ir degunā, kas saskaņoti kustoties spēj izvadīt no deguna vīrusus un baktērijas.

Bērns iet bērnudārzā, vai tāpēc noteikti jāslimo?
Bērnudārzā bērns nonāk kontaktā ar lielu daudzveidību dažādu infekciju ierosinātāju. Ja mazais pirms tam nav gājis sabiedrībā, un viņam nav bijis brālis vai māsa, kura iet bērnudārzā, tad bērna imūnsistēma nav trenēta, lai cīnītos pret šiem mikroorganismiem, tādēļ pirmajos bērnudārza apmeklēšanas gados slimošana ir neizbēgama. Tomēr arī tā ir sava veida imunitātes stiprināšana.

Vakcinācija
Visefektīvāko aizsardzību pret gripu nodrošina vakcinācija. Tas gan nav dabas līdzeklis, tomēr ir daudz iedarbīgāks par jebkuru no tiem. Ja gribam pasargāt bērnu visefektīvāk, tad būtu ieteicams vakcinēties visai ģimenei, ar kuru bērns dzīvo kopā. Aizsardzību pret iespējamām komplikācijām, kas varētu bērnam rasties pēc saaukstēšanās (vidusauss iekaisumu, plaušu karsoni) nodrošina vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas pret pneimokoku infekciju un Hemofilus influenzae.