60% cilvēku, kas slimo ar depresiju, pastāv hroniskas muguras sāpes. Sāpes vienmēr nes līdzi negatīvas emocijas un bloķē cilvēka iespēju no sirds priecāties un pilnvērtīgi dzīvot. Savukārt depresija rada cilvēkam bezspēku un pilnu atkarību no sāpju sindroma. Tātad muguras sāpes un depresija iet roku rokā, kuru pavada arī lokālas muskuļu spazmas.
Jāatzīst, ka fiziskās sāpes depresijas laikā kalpo kā īpašs aizsardzības mehānisms, kas aizsargā cilvēku no psiholoģiskām problēmām. Depresīvi noskaņotiem cilvēkiem sāpes parasti lokalizējas mugurkaula kakla rajonā un plecu daļā. Muguras lejas daļas sāpju pamatā ir mugurkaula anatomisko struktūru, apkārt esošo muskuļu, asinsvadu un nervu saknīšu patoloģiskās izmaiņas.
Akūtu sāpju gadījumā parasti jālieto arī medikamenti, taču hroniskas muguras problēmas jārisina ar kompleksu terapiju, kas ietver B grupas vitamīnu lietošanu, fizikālo terapiju un fizioterapiju - masāžu un vingrošanu. Jebkura fiziskā slodze paātrina asinsriti, šādi papildus nodrošinot enerģiju visai dienai. Vingrojot, asinīs palielinās arī prieka hormons (endorfīns) līmenis, kas palīdz cīnīties ar depresiju. Turklāt, regulāri vingrojot, iespējams nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu - možs garastāvoklis ik dienas, kā arī dažu lieko kilogramu nomešana, ja tāds ir mērķis.
Tā kā lielāko daļu laika pavadām telpās, organisms cieš no skābekļa trūkuma. Tāpēc vislabāk vingrošanu apvieno ar svaiga gaisa "peldēm"! Ja tomēr savā dienas kārtībā neizdodas iekļaut vingrošanu un nevari saņemties būt pati sev - treneris, meklē palīdzību pie speciālistiem.
Lūk, dažas fizioterapijas metodes tiem, kas ar vingrošanu ir uz "jūs":
Horeoterapija klasiskās mūzikas pavadījumā
Jumeiho terapija - Austrumu un Rietumu mijiedarbība
Raksts tapis sadarbībā ar fizioterapeiti Ilonu Dorofējevu.
