2. mīts – pie depresijas vienmēr vainojams spējš stress vai šoks
Ļoti daudz kas ir atkarīgs no cilvēka psiholoģiskā tipa. Spēcīgs stress var izraisīt post-traumatisko depresiju, taču nereti notiek pilnīgi otrādi - šoks pārrauj depresīvo stāvokli. Pārējos skumju un depresijas veidus veido negatīvu emociju uzkrāšanās. Tāpēc nereti, lai atšķetinātu depresijas rašanās cēloņus, psihologiem nākas pētīt un vētīt pacienta dzīvi daudzus gadus atpakaļ.
Ir cilvēki, kuriem ieildzis stress ved pie dziļi psihiskām izpausmēm - atklātas depresijas, fobiju (dažādu baiļu) attīstības. Citiem ieildzis stress ir ceļš uz iekšējo orgānu saslimšanām - psihiatri tās sauc par maskētajām jeb somatiskajām depresijām (”soma" - miesa, ķermenis grieķu valodā).Holeriķiem stress visbiežāk slēpjas aiz sirds un asinsvadu saslimšanām (hipertonija, infarkts utt), divpadsmitpirkstu zarnas iekaisuma, uroloģiskām problēmām. Piemēram, melanholiķiem depresija var izpausties kā kuņģa čūla, astmatiski stāvokļi, neirodermatīts. Sangviniķiem un flegmatiķiem ir mazāka nosliece iedzīvoties slimībās uz nervu pamata.
