Vienkārši Marija vai Versače?
Stiliste apstiprina, ka tēla izvēlei ir ļoti būtiska loma skaistas un pārliecinātas bildes radīšanā: "Jāsaprot, vai gribam līdzināties sev, vai kādam citam - vai, bildējot Mariju, mēs gribam redzēt Mariju, vai, piemēram, Donatellu Versači? Parasti mērķis ir "dabūt" Mariju". Tomēr pēc bildēšanās jaunā tēlā nereti cilvēki saka: "Ļoti labas bildes, es nemaz neizskatos pēc sevis!"
Jāatceras arī, ka ļaudis ne vienmēr sevi redz atbilstoši realitātei - dažs sev piedomā kādus neeksistējošus trūkumus, citas nepilnības tajā pašā laikā nemanot. Kā piemēru Anna min kādu sievieti, kas lūgusi nomaskēt viņas rievas ap muti: "Taču viņai nekādu rievu tur nebija, toties piere bija izteikti grumbaina. Taču tas sievieti nesatrauca, viņa pat negribēja grumbas noslēpt, jo to viņa uzskata par daļu no sevis - šī detaļa viņas mīmikai piešķir raksturu. Tajā ir liela daļa taisnības - ja visus uztaisīs "auglīgus" un seksuāli pievilcīgus, zudīs tēla īpatnības - viņu raksturs."
Runājot par "auglīgumu", stiliste min seksuālā skaistuma teoriju, kas attīstījusies uz Darvina teorijas bāzes. Lai arī bieži tiek runāts par to, ka skaistuma uztvere ir atkarīga no vides un sociālā konteksta, tomēr šī teorija sliecas apgalvot, ka cilvēkiem visā pasaulē patīk vienas un tās pašas lietas - proti, tās, kas saistītas ar dzimtas turpināšanu. "Teorija uzskata, ka, piemēram, visiem patiks ainava ar kokiem, pļaviņu un taciņu, kas aizved tālumā - patiks, jo tā vēsta par iespēju mierīgi atdalīties no pārējiem un nodarboties ar dzimtas turpināšanu," saka Anna.
Svetlovs piebilst, ka šis pats princips ir attiecināms uz portretiem - īpaši tas tiek izmantots popkultūrā un masu kultūrā: "Ja tēls ir seksuāli pievilcīgs, tas tiek uzskatīts par smuku. Ja bildes uzdevums ir "trāpīt" masu auditorijai, šis ir populārs risinājums. Citi fotogrāfi, piemēram Terijs Ričardsons - viens no slavenākajiem modes fotogrāfiem - to apspēlē un savos darbos ņirgājas par šo atziņu."
Vai man piestāvēs zirgs un pistole?
Tieši tāpēc, ka ikvienam fotogrāfam un stilistam ir sava izpratne par skaisto, ne vienmēr slavena fotogrāfa izvēlēšanās garantē pašam patīkamu rezultātu. Ja ir iecere labas bildes radīšanā iesaistīt profesionāļus, ir nopietni jāapsver, pie kura mākslinieka vērsties. Atrodot pareizos cilvēkus, rezultāts būs labs. Taču kā vēl pirms fotografēšanās noskaidrot, vai tas ir īstais meistars?
Svetlovs iesaka rūpīgi izpētīt visas pieejamās fotogrāfa bildes - nevajagot arī kautrēties lūgt atsūtīt papildmateriālus. "Jums var patikt viņa ainavas ar saulrietu, melniem siluetiem un arfām, taču tas nenozīmē, ka viņam labi izdosies portrets," saka Svetlovs. Galvenais izvēles kritērijs - jāmeklē mākslinieks, kuram ir pēc iespējas tuvāka skaistuma izpratne jūsējai: "Turklāt tas var nebūt viens no desmit populārākajiem fotogrāfiem, tāpēc jāmeklē rūpīgi."
Kad fotogrāfs atrasts, jātiek skaidrībā par tēlu, kas piestāvēs vislabāk. Tas, vai pieaicināt profesionālu stilistu, vai pašam sev piemeklēt ko svaigu un atbilstošu, ir atkarīgs gan no pieejamajiem līdzekļiem, gan no fotosesijas nolūka. Taču uzdevums abos gadījumos ir viens un tas pats - jāatrod tāds tēls, kas saskan ar modeļa personību. Arī šeit noderēs citu bilžu aplūkošana - no grāmatām, žurnāliem un paša vai draugu bildēm jāatrod tādas, kas šķiet skaistas un piemērotas. Tad jānoskaidro, kas tieši šajās bildēs patīk - noskaņa, apģērbs, gaisma vai fotogrāfijas vēstījums. Vienotu likumu, kā izdomāt stilu, nav. Tāpat arī nav likumu par to, kas ir vai nav banāls. Volkova skaidro: "Kovboja cepurē vai baltā kreklā nav nekā banāla. Banalitāte - tas ir salikums, pie kura visi esam pieraduši. Piemēram, fotogrāfija ar kovboju, kas guļ siena kaudzē, bet blakus ganās zirgs. Tas jau ir salikts tēls - tajā nav nekā jauna. Stilista uzdevums ir tēlam pielikt kaut ko konkrētā cilvēka - lai viņa personību bildē varētu atpazīt. Minētā kovboja bilde veido jau gatavu stāstu, bet īstā māksla ir interpretācijā - tas, kā ielikt šajā stāstā fotografējamo cilvēku. Stilista darba galvenā daļa ir saprast, kādā tēlā cilvēks jutīsies ērti. Ja pašam modelim izvēlētais tēls nepatiks, saspringums būs redzams fotogrāfijā, tāpēc obligāti jāsaka stilistam savas domas - visu, kas patīk un kas ne. Skapī vai veikalā sameklēt vajadzīgās drēbes ir pati vienkāršākā stilista darba sastāvdaļa."
Svetlovs piebilst: "Tēls ar kovboju un zirgu ir ātri atšifrējams - tāds būtu labs reklāmai, nevis privātai fotosesijai. Ja gribi, lai cilvēki skatās bildē un redz kovboju, tad šāds tēls derēs - ar nolūku paspēlēties. Ja esi mežonīgs un tev patīk šaudīties, tad šī spēle tev piestāvēs - rezultāts būs vaļasprieka iemūžināšana. Bet ja nekad mūžā neesi bijis laukos, tu baidies no zirgiem un tev nepatīk ieroči, tad kovboja tēls nav īstais - jāmeklē cits, jābalstās savā personībā un pieredzē. Fotogrāfa un stilista lielā pieredze tēla meklēšanu atvieglo. Ja tēlu izvēlas pats, fotogrāfija vienkārši parādīs, vai tev šis tēls piestāv, vai ne."
